Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sapņa laiks

Tik viegli un patiesi iet,
Šis pulkstenis mans,
Kas skaita sekundes, minūtes, stundas un dienas,
Lai nepaliku es viens savas dzīves noslēgtos stūros,
Tas pāries, jo zinu, ka cilvēks nemēdz būt viens?
Ja, esi tad tici, ka atradīsi to, ko nevar citi,
Laiks iet uz tavu pusi, lai sastaptu savu pasaku putnu,
Ko rokās sasildīt un pacelties,
Jo tu taču saviem sapņiem tici.
Viedokļi par dzejoli
 netaakaavisi  2009-05-02 12:26 
Pēc dažām dienām uzrakstīšu savu komentāru...:)
Noteikti..:)
 publicists  2009-05-02 18:49 
labi gaidīšu:)
 wip4  2009-05-02 20:01 
..ja vēl sapņiem ticam, tad apzināmies,ka esam.:))Labs, patika!
 Vejslota  2009-05-02 21:16 
Doma laba, forma varētu būt labāka...
 assortina  2009-05-02 21:51 
Man arī patīk doma!!
 netaakaavisi  2009-05-02 22:14 
Re ku būs jau šodien..:)

Viens vientuļš sapnis,nabadziņš,
pat aizmirsies ir
jau.
No tādiem sapņiem mūžīgiem
mums aizmiršanās nav.
Tie pieķer mūs pie
blēdībām,
pie grūtsirdības ķer.
Un tomēr sapņi mūžīgie
uz kaut ko mūžam
cer.

Un tiem,kas vairs netic sapņiem,
turpinājums -

Es sapni nesveicinu
pat,
pat neticu - tas īsts,
jo nepiepildās tie nekad,
kā dūmi apkārt klīst.
 publicists  2009-05-03 00:11 
vajag iemācīties savu pasauli nīst,
Lai saprastu tavu..:)
 klusaisMiileetaajs  2009-05-03 08:07 
Var ticēt, bet var jau arī neticēt. :)))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?