Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Veltījums

No debesīm krīt saules stars...
Vai arī man tik šķiet?
Tās tavas gaišās domiņas,
Kas mirdzēt saulei liek.

Dzied tavā sirdī putniņš,mazs,
Ko viegli izbaidīt,
Ja pārāk skarbi pieskaras,
Tas nepielaidīs rīt.

Tu ziedi tā, kā ābele,
Ko uzlūkot ir prieks,
Un dāsna, salda zemene
Tam, kas tev sirdi sniedz.

Tev-ziedēt, dziedāt, prieku gūt,
Sev dzīvot jāmācās,
Un tas,kā atvarā lai zūd,
Kas sirdij pieskaras.
Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2009-05-01 18:08 
Skaists, patiesi! :))
 Jozepa  2009-05-01 18:53 
Cik jauks vēlējums.To,kuram jāpazūd atvarā gan palika drusciņ tā kā žēl:))
 klusaisMiileetaajs  2009-05-01 20:06 
Tev gan traki iet. :)))
 sekspiirs15  2009-05-01 22:22 
Es domāju, ka spēcīgas jūtas un domas var likt mirdzēt saulei, varbūt arī domiņas,
nestrīdēšos..:))
 Ellochka_Schukina  2009-05-02 01:04 
Posviškjaņije.
 tavssargs  2009-05-02 06:40 
Latvijas himna jāiemācas pirmkārt.
 kurpiite_  2009-05-02 07:40 
smuks..:)
 netaakaavisi  2009-05-02 12:30 
:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?