Dāma.

Kā stalta, eleganta viešņa,
Ar saltu, tēraudcietu skatu,
Tā stāv aiz bruņinieku rindas,
Un lepnā pārākumā -
Pašapziņā tvīkst.

Tās spēks kā orkāns – nepārspēts.
Kā vēja apskauts vējrādis,
Veca, sūnām apauguša jumta galā,
Virzībā uz četrām debess pusēm,
Priviliģēta traukties tā.

Tomēr, vienkārša pēc savas dabas.
Tā drānās krāsainību nemīlot -
Izvēle krīt vien uz divām.
Balts vai melns tās goda tērps,
Un nerimstošas cīņas pretmets.

Tā uzticīga karalim,
Vēl vairāk nekā Šveices gvards.
Ar stratēģisku viltību un noteiktību skaidru,
Tās goda lieta aizstāvēt,
Bet pretiniekam ielikt matu.