Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

es pats

Man ir taas dziives,
Kuras es aizmetu, aizsviezhu un sabradaaju,
Man ir taas naaves,
Kuraas esmu viens, pamests un aizmirsts.

Man ir taas dienas,
Kuraas es dziivoju, ciinos un pastaavu,
Man ir taas naktis,
Kuraas es atpuushos, sadziistu un atdziestu.

Man ir tie sapnji,
Kuros es miileejos, skuupstos un iemiilos,
Man ir tie murgi,
Kuros es ciinos, kaujos un nogalinu.

Man ir savi es,
Kurus es vajaaju, ieniistu un nicinu,
Man ir savas dveeseles,
Kuras es sargaaju, ruupeeju un pieskatu.

Jo es nedziivoju tikai dziivei,
Bet arii naavei,
Es nedziivoju tikai dienai,
Bet arii naktij.

Es nedziivoju tikai dienai,
Bet arii naktij,
Un es nedziivoju tikai sev,
Bet arii DVEESELEI.
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-05-28 11:18 
Interesanti, tomēr mazliet banālo sit cauri. Bet kopumā novērtējot, pieklājīgi. :)
 ExMe  2004-05-28 11:25 
norm..
un lapi jau ir tas ka ir kas taac kam dziivot..:P
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?