Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Iepazīšanās oHo.lv romantiska

Ko došu bērniem?

KO došu saviem bērniem es,
Kad nebūšu vairs uz šīs pasaules?
Kad viņi paši dzīves grāmatu lasīs
Un manu prombūtni manīs?
Ko dodu saviem bērniem es,
Kad esmu uz šīs pasaules,
Kad kādreiz nepietiek maizītes
Un dažādas citādas raizītes,
Kad pati kā plika pa nātrēm sitos
Un ar dzīves grūtībām cīnos?
Ko mani dēli citiem dos?
Vai laimi un sirdsmieru iemantos?
Vai pietiks tiem prāta un jūtu,
Lai dzīve nekļūtu grūta?
Ko došu saviem bērniem es,
Lai laimīgi tie uz šīs pasaules?
1993.
Viedokļi par dzejoli
 netaakaavisi  2009-04-30 22:34 
es nevaru atrast īstos vārdus komentāram...
tik daudz būtu sakāmā...
 sekspiirs15  2009-04-30 22:54 
man jau tajos tālajos gados bija bailes ņemt kredītu, (ja nu kas ar veselību notiek),
bet vajadzēja. Jā, baidamies riskēt...tagad viss būtu čikiniekā:))
 Virgin  2009-04-30 23:10 
Tās nav bailes,tā ir atbildības sajūta,sekspiir.
 Vejslota  2009-05-01 00:10 
Jā, baidāmies būt kungi, lai neaizietu kā nabagi... :) Bet bērniem jau ne to naudu
svarīgakais dot..







 klusaisMiileetaajs  2009-05-01 20:17 
Apsolies nespokoties, kad tevis vairs nebūs, un tas jau ir ir pietiekoši daudz. :))
 Jozepa  2009-05-01 21:03 
Labi nespokošos,jo šis laikam ir pirmais komentārs,kur tu nesaki-Jozepa,ai Jozepa.
 kurpiite_  2009-05-02 07:58 
esi mierīga, bērni ir gudrāki par vecākiem..:))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?