Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Quo vadis? / Kurp ej?
Skrien laiks un virpuļo kā dejā,
Jau nakts ar klusiem soļiem manī nāk. Steidz roka rakstīt kādu rindu dzejas, Bet bailes sirdī dun, ka drīz būs citādāk. Tik mirklīga ir visa skaistā dzīve: Te rīts, bet te jau atkal vakars tumst. Vēl solis viens, un tad jau pāri plīvos Tik saltais mūža gals kā lapas nospiedums. Kāpēc gan šonakt tādas rindas rodas Un sveces liesma trīsot apdzist grib? Vai kāda dvēsele uz mūža mājām dodas Un eņģeļspārni baltie mirdzot pāri zib? Paldies Tev, Dievs, ka, nebeidzami mīlot, Joprojām savu viedo gaismu dāvā man! Jo asaras no pašām dvēs`les dzīlēm Kāpj mierinot, bet sirds joprojām skan! Nec mortem effugere quisquam, nec amorem potest. Neviens nespēj aizbēgt no nāves un mīlestības.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|