Marta īdas (akrostihs)

Atceries, martā ar debesīm zilām,
Gribēju aprīli krūzē tev nest...
Nenovērsies, ja cerība vīla -
Es tikai ēna no pagātnes.

Sajūti priekšpilsētas drūzmā
Ejam blakus un neatļauj mirt
Atspulgam skatlogu palsajā gūzmā,
Necenties mīlēt un reizē šķirt.

Atkal ultramarīns tev sejā,
Tukšas acis un lūpās vien smīns.
Otrādi, ačgārni vārdi lejas,
Laipojot nopil kā parafīns.

Izdzisīs mūsu rozā sapnis,
Jūnijs maiju būs apdzinis drīz.
Skumjas... ar vasaras lietiem līs...