Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kad ļaudis gulēt iet.

Kad visi ļaudis gulēt iet,
Es sāku tikai mosties,
Ar citām acīm raudzīties
Uz to,kas apkārt notiek.
Nē,nestrādāju bārā es,
Ne arī naktslokālā,
Jo strādā man tik smadzenes,
Un palieku es mājās.
Es sēžu mīkstā klubkrēslā,
Man pildspalva ir rokā,
Es dzīvei rakstu atskaites
Un savā sirdī rokos.
Jūs guļat siltās gultiņās,
Pie sievu,vīru sāniem,
Es meklēju tik atskaņas
Un neticu vairs māņiem.
Viedokļi par dzejoli
 Ellochka_Schukina  2009-04-28 10:32 
Ja tak ņeģelaju, a to utrom glaza zapuhlije...
 Virgin  2009-04-28 10:36 
Es jau ar ne katru nakti.
 Plaanpraatinjsh  2009-04-28 17:28 
Labāk jau meklē kādus kaulainus sānus.
 pasmejies  2009-04-28 17:45 
Tev teica ka Virgin māņiem netic. Bet Tu kaulaino piesauc. :))
 sekspiirs15  2009-04-28 17:59 
Mīkstajā klubkrēslā īsts dzejolis nesanāk. Cik reizes var teikt, kādā stāvoklī jābūt
dzejniekam?! :))
 Virgin  2009-04-28 19:39 
Ko,ko?Tu man neko tādu neesi stāstījis,laikam sajauci ar kādu citu.
 assortina  2009-04-28 21:11 
Tev tāda naksnīga mūza!! :)
 Burve77  2009-04-29 01:49 
kas tad tie māņi ir, tavuprāt?
 Virgin  2009-04-29 06:08 
Vai dievī"! Tur tak var visu ko izštukot.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?