šonakt
Nu smaržo tik reibīgi
pusnakts rozes,
Bargu ziemu
zem sniega bijušas.
Bet pienāk rīts,
man no kakla nodzēš
Rokas - tik mīļi vijušās.
Tad
pār alkšņu pazarēm lētām
Mans kaislīgais glāsts
ies,
Gar slīkšņām
aļņu pietaurētām,
Un no duļķaina strauta
padzerties.
| Viedokļi par dzejoli |
| Tapatviens |
2009-04-27 23:54 |
| Saskatāma vismaz kaut kāda perspektīva nākotnes vīzijām |
| lauvene4 |
2009-04-28 01:13 |
| Kā nu ir, tā nu ir, bet man patīk, kā uzrakstīts:) |
| klusaisMiileetaajs |
2009-04-28 07:05 |
| Saprastu, ka PLP viens aurē, kā katru rītu, bet ko vēl tie aļņi ..? :)) |
| ZARNU_MAISS |
2009-04-28 07:31 |
| Jā,aromāts vienmēr nav pārāk patīkams. |
| sekspiirs15 |
2009-04-28 09:17 |
| ja tā padomā - izmaini mazlietiņ "reibīgi" burtiņu kārtību, un kas iznāk...:)) |
| netaakaavisi |
2009-04-28 10:17 |
es pati pat pārlasot brīžam parskatos..
riebīgi;DDDD
Var arī riebīgi,ja grib...:))) |
| straume22 |
2009-04-28 10:23 |
Nelaid savu glāstu slīkšņās,
Varbūt kādu nāksies glāstīt,
Atkal smaržos pusnakts
rozes,
Mīlas dziesma sirdīs skanēs. |
| netaakaavisi |
2009-04-28 10:40 |
| kaut nu tā būtu...:( |
| susurlacic |
2009-04-28 12:37 |
Aļņu dziesmā klausoties ..
brienu purvā.. ausoties !!
Ka tik ZM nepielavās :) |
| assortina |
2009-04-28 20:35 |
| Interesants dzejs!! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!