Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vārdi

Tev izspruka: „Nebūšu tava” -
Viņš, vienkārši stāvēja kluss...
Tu nožēlā raudāji sevī –
Viņš piekrita – ka tā būs.

Tu vēlējies sacīt lai paliek –
Viņš nedzirdēja nekā,
Jo bija vienkārši bailes...
Tā bija daudz vienkāršāk.

Tu gaidīji – atgriezīsies,
Tu cerēji – atpakaļ nāks.
Viņš - padevās necīnījies...
Tu viņam – pazaudēta.
Viedokļi par dzejoli
 Burve77  2009-04-27 03:40 
nu re, atkal nekā:((
 ZARNU_MAISS  2009-04-27 07:08 
Pirms cīņas attīries!
 klusaisMiileetaajs  2009-04-27 07:10 
Bet tu..? Kāpēc stāvi tur un noklausies, ko citi runā? :)))
 Virgin  2009-04-27 08:19 
Tā nu gan ,pati nezin ko grib.Tad saka nebūšu tava,tad gaida atpakaļ?
 Vejslota  2009-04-27 08:26 
Johaidī...:(
 straume22  2009-04-27 08:35 
Izsprukt tādi vārdi nevar,nav jau šķaudiens.
 Naktsvijole_es  2009-04-27 08:42 
atkal trijās priedēs apmaldījušies..:(
 Vikinja  2009-04-27 09:17 
Barisss!
Tas ir patiesi!
 maijupukite  2009-04-27 09:29 
.. ai, kā čalim neiet!! :)
 bariss  2009-04-27 12:04 
man jau arī viņu žēl...
 netaakaavisi  2009-04-27 19:27 
man gan nav..:(
 Plaanpraatinjsh  2009-04-27 19:28 
Va,vells!
 assortina  2009-04-27 20:07 
Tu izvēlējies palikt, es aizlidot..!! :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?