mīļā ierastība

Es varbūt izliekos tev vēsa,
Vien asara tā silti krīt,
Tik karsti reizēm slīd no plaksta,
Ka vaigs man iesūrstas tūlīt.

Varbūt tev liekos vienmuļīga
Kā vienvirziena kustība,
Kur viss ir paredzams un zināms
Un garlaicība nolemta.

Vai arī vieglprātīga liekos,
Kad smejos prieka sirsnībā.
Ar dziļumiem kad saviem tiekos,
Varbūt par daudz es nopietna.

Vai redzi tu, ka nopietnībā
Un vaibstu mazkustīgumā
Ir paslēpusies elastība,
Kas vienveidību nezina?

Un nespēju es izteikt jūtas,
Pret tevi kuras neapdziest...
Vai vārdu pasaulē maz būtu?
Es esmu tajos vīlusies.

Es nezinu, vai ticot zini,
Ka viss ir tā, kā vajag būt,
Un neprasi no dzīves ainas
Kur mīļā ierastība zūd...