Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Gadalaiki
Pavasaris – kā tāds puišelis dīdās,
Tam prātā blēņas - ar vēju vien skrieties. Tas palaidņojas un peļķēs mīdās, Uz pusstundu nespēj nomierināties. Bet vasara – jaunava pašā garšā, Tā rotaļo, laižas līksmā dejā. Kur lapotnes šūpas slēpušas pašu, Lai vientiešiem neredzēt daiļo seju. Kā rūpju māktais ģimenes galva, Tāds zīmējas rudens ar rudzu statiem, Kad sūra darba pelnītā balva - Maize nāk mājās ar spieķotiem ratiem. Ir ziema – kā nabadzīga vārna, Kas vaimanā, tuntuļo salīgo miesu ... Bet kupenām baltām, kā gulbja spārniem Tā sagaida pavasara tiesu.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|