Važas

Kad dvēsele veras vaļā,
Atceros, cik asaras sāļas…
Neaizsargāta, vāra
Un tarusla
Dvēsele tevī klausās.
Tā nezināja
Ka vīnam ir asins garša,
Ka vārdiem nav nozīmes,
Tie nav vērti ne graša,
Ka viss, ko tu vēlies
Spēles..
Ka cilvēki mēdz būt dēles,
Un mīlestība - važas.
Paliek vien atmiņas dažas...
Varbūt tās arī ir lētas?
Nevajadzīgas,
Kā nātres pie sētas.
Dvēsele saraujas čokurā,
Nevēlas neko just,
Vien nesaprātīgā sirds,
Nezin kāpēc vēl pukst…