Sirds.

autors: stiklalauska [dzejoļi]

Skrien, skrien mana satrakotā sirds,
Pa dvēs’les nelīdzenām takām.
Kā upe krācēs, projām traucies,
Skrien, ka tirpas skrien caur kauliem.

Sit, sit man satrakotā sirds,
Pieskandini, klusi iemigušo dvēseli.
Kā Baznīcas zvani, rāmā mazpilsētā,
Sit, lai mūzikas ritmi ausīs dunēt dun.

Līksmo, līksmo mana satrakotā sirds,
Pārvērt līdz nepazīšanai sastingušo ģīmi.
Kā pantonīmas meistars, atbrīvota smaidi,
Līksmo, lai visi redz, cik laimīga tu esi.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Vejslota	2009-04-22 23:25
Bāc, labi tā! :))
lauvene4	2009-04-23 00:12
skrien tik nu pakaļ tai sirdij un klausi, lai nenosit!:)
klusaisMiileetaajs	2009-04-23 06:59
Baigais sirdsģīmis! :))
ZARNU_MAISS	2009-04-23 08:43
Līksmoties var tikai attīrīts organisms.
straume22	2009-04-23 10:19
Uz mana sastingušā ģimja, Sēž divas acis uz priekšu cierē, Uz galvas ausis sakāpušas, Zils puns brīnās sists pierē, Bet mana satrakotā sirds, Tik trauksmaina tā nāk pie bikts, Pa baznīcas vārtiem rāmā mazpilsētā, Lai skandinātu manu iemigušo dvēseli. V i e n k ā r š i l i e l i s k a dzeja stiklalauskai!
sekspiirs15	2009-04-23 11:05
es biju iedomājies, ka ir pantomīma, kam sakars ar mīmiku, izrādās, nekā...
assortina	2009-04-23 22:49
Man tas ģīmis ne īpaši patīk!! Bet ,vispār, labs dzejs!!
kasadors	2009-04-24 00:30
Super !

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!