Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
De profundis
Aiz tumšām, zili-melnām sienām,
Ko pelējums un sūnas klāj, Skan žēlas lūgšanas ik dienas Un vaimanas tur nepārstāj. Kungs, žēlo, piedod mūsu grēkus! Jā, bija sirdis akmens ciets, Mēs nežēlībā krājām spēkus, Daudz ļaunuma pār citiem liets. Mēs bijām mežonīgi, ļauni, Un reizē - baisi vientuļi. To nožēlojam nu ar kaunu, Un lūdzam – vēlreiz piedodi... Un saplūst lūgšanas šīs dziesmā, Tā lejas - liekas gala nav... Vai vīd jau šķīstīšanas liesmas Tur dziļā bezdibenī jau?
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|