Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Triviālums

Trīs simti astoņpadsmitais rēgs,
paklausīgs manām iegribām visām,
manu asiņu apzināts,
pie horizonta
jau ceļas
augšup.
Titullapa bezkaunīgi uzrauta uz augšu,
frontālā lappuse
atkailināta,
un zīmulis niknumā
lejup krīt.
Jau vērsis pārklājis gulbi...
No manas mutes
un prāta,
no zīmuļa gala
krītošiem vārdiem,
es pieķēzu lapu,
stulbi...
Trīs simti deviņpadsmitais...
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2009-04-19 15:34 
Labāk nebūtu šito nevienam stāstījis! :)) Zarnu Maisam gan dzejolis patiks un būs
viņam ko teikt. :)))
 bariss  2009-04-19 19:09 
ŠĪS RINDAS MĪĻI VELTU MANU ATMIŅU APGĀNĪTĀJIEM...
 tavssargs  2009-04-19 19:33 
Sit mani vai nost, bet neticu, ka Tu pats savu dzejoļu kladi pieķēzīji! Gan jau
domāji, ka tie ir KLM murgojumi.
 bariss  2009-04-19 19:35 
ts - tu vienmēr modrs:))
 assortina  2009-04-19 19:37 
Dīvains dzejs!!
 ZARNU_MAISS  2009-04-20 14:01 
Visniecīgākā neuzmanība pret savu organismu parasti beidzas ar ļoti nepatīkamām
sekām,kas šajā gadījumā gan ir viegli labojamas.
 Plaanpraatinjsh  2009-04-20 17:26 
Šausmīgi.
 anina  2009-04-21 00:21 
Dzejoļu krājums top!?
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?