Morālā vardarbība

Atkal es tieku sista. Morāli.
Pēc tam esmu trīcošām rokām. Un ilgi nevaru savākties.
Viņš to zin. Un dara to ar baudu.
Bet es ceru, ka viņš to dara tāpēc, ka nejūtās par sevi pārliecināts.
Konstruktīva saruna nav iespējama.
Skumji, ka galvenais strīdus akmens ir nauda. Nevis bērns.
Bet man jābūt stiprai. Viņas dēļ.
Mazā Saulīte katru dienu man saka, ka mani mīl.
Bet viņa to saka arī viņam. Un mīl. Mūs abus.
Tagad zinu - vienīgā īstā mīlestība ir starp vecākiem un bērnu.
Manī nav naida. Bet nav arī vairs mīlestības.
Es tikai nespēju sagaidīt, kad šis murgs reiz beigsies!