Es tevis alkstu

Beidz raudzīties caur pieri drūmi!
Tā aizbaidīsi visus tu!
Kam sirdij apkārt mūrē mūri?
Jel, atstāj kādu spraudziņu.

Vai nemani sev līdzās mani?
Kā tevī,mīlot noraugos...
Ir manā sirdī pavasaris-
Sirds,putniņš, tiecas mākoņos.

Es dāvāt gribu ievu zarus,
Kas reibinoši pāri zied,
Un saules rietā novakarus,
Kad lakstīgalas, reibstot, dzied.

Nekad man nepietrūks ko dāvāt,
Tik daudzko apkārt redzu sev,
Pat naktī zvaigznes-spožās, tālas,
Ja vēlies, steigtos nonest tev.

Pēc tevis ,mīļā,ļoti alkstu,
Un novērst skatu nevaru,
Par vienu pašu tavu skūpstu,
Ko vēlētos tu, dāvātu.
******
Mēs katra esam tādas mīlas vērta,
Kas šajās rindās manis apcerēta.