Klusumā

autors: ne_jau_taa [dzejoļi]

Es mīlu klusumu.
To, kas klusē un to, kas runā.
Klusums ir mans sabiedrotais.
Klusums smaržo...klusi, klusi,
Maigi kā rozes, pirms novīst...
Klusumā manas domas
Lido augstu, augstu,
Augstāk par pēdējo stāvu logiem,
Augstāk par sāpēm un skumjām...
Tas ir īpašs mirklis, kad ieklausos klusumā...
Tas man stāsta savas sajūtas
Gaišas un trauslas, brīvas no meliem...
Skanošas....

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Ellochka_Schukina	2009-04-17 18:13
Nu, nu...
Plaanpraatinjsh	2009-04-17 18:35
Ja jau skanošs ,tad tas nav klusums.Klusums var smirdēt būt sabiedrotais,lidot,bet skanīgs nekādi.
klusaisMiileetaajs	2009-04-17 19:09
Kurš tad nemīl klusumu! :)))
Naktsvijole_es	2009-04-17 19:22
es arī mīlu klusumu...skanīgo..:)Jauks!!
Vejslota	2009-04-17 19:30
Nu skaidrs, kā ar Tevi klusumā... :)
assortina	2009-04-17 23:44
Laba skaņa! :)
ne_jau_taa	2009-04-17 23:45
Klusums mūsu laikos ir tāds deficīts, ka katrs krikumiņš saprātīgi jāizmanto:)
sekspiirs15	2009-04-18 09:46
Man patīk tas tēlojums: pilnmēness naktī, izejot ārā, var dzirdēt, kā garāžā opelis rūsē...:)
sarma7	2009-04-18 12:49
klusums vienmēr ir nosacīts..:)
tavssargs	2009-04-18 13:03
Klusums pirms kaujas.
kurpiite_	2009-04-18 14:44
UUUUU..:) kukū..:DDD Viss, nav nekādas klusums un visa nopietnība lai iet bekot!!!:))
sailend	2009-04-18 20:50
"Gaišas un trauslas, brīvas no meliem..." skaists ir šis klusums!
inesitta18	2009-04-19 00:43
šŠš..viss tik kluss. :) patiik.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!