Cerību bura

Cerība,
Kā balta buru laiva,
Tālēs klīst.
Pāri tai
No debess malas,tikko
Gaisma svīst.
Saule aust
Tai solot ceļa vēju,
Tālēs traukt.
Bura māj
No selgas sveikas pretī,
Ceļš būs grūts.

Mākoņi
Var aiziet saulei priekšā,
Negaiss nākt,
Metāt to
Pa viļņiem augšā, lejā
Apdriskāt.
Bet kad būs
Pie debess atkal saule,
Turpinās
Ceļu to,
Kas ved uz tālu ostu,
Sapņu krastā stās.
/Aija Celma/
***
Bez cerībām jau nevar,viss kļūs drūms,
Un nespodrs,un neplauks krūms,
Un ziedi neziedēs,tik trūdēs,irs,
Un saules vietā zeme lietū mirks.