Bērnība

autors: veeju_raganinja [dzejoļi]

Tava maigā mazā plauksta
Liegi manu vaigu skar
Viegli noskūpstu uz pieres
Tevi,manu princesēn
Tevis teiktais klusais "mīļu"
Grūtos brīžos sirdī skan
Taviem maziem bērna soļiem
Gribas līdzi izskriet man
Tālu,tālu līdz tai zemei
Kur vēl karaļtaures skan
Kur uz katra sīka soļa
Bērnība sauc nopakaļ-
Gaidiet mani,atkal būšu
Kad nāks jauna dzīvība

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
sekspiirs15	2009-04-15 11:35
Mīļi.:))
bachs	2009-04-15 11:56
Brīnišķīki, izjusi, patiesi!
Vejslota	2009-04-15 12:57
Aizkustinoši... :)
Muuza13	2009-04-15 13:40
Gluži kā par manu meitēnu.....
straume22	2009-04-15 13:45
Ir tādas māmiņas, Kas bargas nav, Bet viņās tāda mīlestība bango, Ka maigumam ir vietas maz, No dvēseles tas raujas laukā. Tas ielīst mazā bērna sirsniņā, Un paliek ilgi, ilgi, Kad paaugs tas , tad noderēs, Uz pasaulītes būs tam silti.
ZARNU_MAISS	2009-04-15 13:57
Attīrītā organismā rodas tīra dzeja.
Plaanpraatinjsh	2009-04-15 16:42
Esi cerībās?
veeju_raganinja	2009-04-15 16:43
PLP,uzminēji gan:))))))
Naktsvijole_es	2009-04-15 17:22
maigs pieskāriens sirdij...priecājos par tevi,ja PL minējums ir taisnība...:)))
veeju_raganinja	2009-04-15 17:31
taisnība gan viņam:)
Naktsvijole_es	2009-04-15 17:35
laimīgā..apsveicu*..:)))
veeju_raganinja	2009-04-15 18:25
paldies:)
klusaisMiileetaajs	2009-04-15 19:46
Es pie tā neesmu vainīgs!
assortina	2009-04-15 21:00
Ļoti mīļš dzejs! :)
Muuza13	2009-04-16 13:26
Jūtami, ka šajā sakarā vēl viena čakra attaisījusies. Jauki....

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!