Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Veltījums


Aizdzen visas skumjas un pesimismu,
jo jau atkal mostas dzīvība dabā,
un tieši tāpēc esi gatavs uz visu:
darīt brīnumus ir pavasara varā.
Nebrīnies, ja atpazīsti mani
kādā plaukstošā ziedā dārzā savā!

Neliedzies, ja tvīksti,
tam garām ejot,
bet atzīsties un aplej,
lai zieds nenovīst.

Zied pienenes jau pļavā,
bet tev sirdī krīt sniegs.
Es raugos sejā tavā,
Bet tajā staro prieks.

Nav nožēlas
tādā sirdī,
kas visu piedod
un mūžīgi mīl.
Viedokļi par dzejoli
 assortina  2009-04-13 21:45 
Tāds romantisks pavasaris!! :)
 vanadziene  2009-04-13 21:48 
Ja mīl, māk piedot, māk sevi ziedot, māk būt daļa no otra...:))
 anina  2009-04-14 00:31 
Neba pirmo reizi, neba pēdējo...sirds tomēr izrādās... stiprāka! Uznāca dungojamais,
lasot dzejoli!
 klusaisMiileetaajs  2009-04-14 07:12 
Oi..! Labi, ka izlasīju! Citādi būtu aizmirsis tomātus aplaistīt. :))
 sekspiirs15  2009-04-14 08:42 
Izvairies no liekvārdības - spilgts piemērs 2. rindiņa! Pamēģini, rezultāts
neizpaliks.:))
 ZARNU_MAISS  2009-04-14 10:54 
Atlicini laiku organisma attīrīšanai.
 Plaanpraatinjsh  2009-04-14 16:31 
Tikai nesauc klM puķes apliet, viņš izdarīs ko citu un tās novītīs.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?