Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Vijole
Vijole – brīnišķā, brīnumjaukā...
Kā līgava skaņu plīvurā esi. Tu, saderināta ar meistara pirkstiem, Pasaulei svētlaimes mirkļus nesi. Tu atveidu glabā no reizes uz reizi Un atdodies gaistošo mūzu glāstiem. Gan raudi, gan dāvini nopūtas saldas, No važām raujoties, kaisli stāsti... Tu smejies, tu mīli nevaldāmi, Tu klusē bez notīm un izciet mokas. Tu atdoties gribi bez atlikuma, Kad nepieskaras tev meistara rokas... Nu, bet kad sagaidīta tā stunda - Šķiet, mirklī pasaule eksplodēt sāk. Skan nepiepildīto ilgu junda – Tavs ģēnijs, jaukais pavēlnieks nāk! Ar tevi viņš salejas glāstu skaņās, Tad vienā mirklī aizmirstas viss... Un tavas vientulības masku Ir meistara lociņš norāvis.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|