Raibā ola

Es jau pošos.
Vienu mirkli vēl pārdomām,
tad liktenim pretī došos.
Tava roka pār manu dobjo dabu -
kā čella lociņš.
Vārgs kociņš šūpojas vējā.
Šodien atkal pie manis
atlidoja kaija vakarējā -
kliegdama.
Jūra dvašo mierīgi,
mums patvērumu liegdama.
Krasts skaudras naktis sola.
Uz mūsu takas sūnā
no perēkļa izkritusi raiba ola -
nesasitusies.
Tā - zīme,
ka mums labi ies.
Tu manos mīļvārdiņos sauksies,
es Tavos saukšos.
Vien šobrīd saturies un nesatraucies
un es arī nesatraukšos.