Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ko rakstām...

Ir piedzimstot dvēsele balta kā lapa,
Ko aizpildīt vēlējis augstākais spēks...
Tu pieraksti tajā priekus un sāpes,
Bet pārāk bieži tur iezogas grēks.

Ir dzīve kā diena, reiz piedzīvo rietu,
Jo lemts tikai viesiem pasaulē būt.
Mums jāatgriežas, lai nākošie ietu
Par jaunu turpinājumu kļūt.

Ja izvēle tava, uz kurieni iesi?
Vai peklē? Paradīze tavs ceļš?
Ar bagātību tur neaizskriesi,
To tiesnesi nenopirkt, velti els.

Par visu, kas bijis, tev atbildi prasīs,
Jo dzīvodams, likteni veidoji pats.
Un visus tavus pinekļus vētīs
Tā bargā tiesneša redzīgais skats.

Viedokļi par dzejoli
 netaakaavisi  2009-04-11 10:52 
galvenokārt likteni mēs veidojam paši,
bet liela nozīme ir arī apkārtējiem,kas mums
mīļi un nozīmīgi...
 sekspiirs15  2009-04-11 11:31 
Pirksta kratīšana publikai?
 lauvene4  2009-04-11 11:59 
bargais tiesnesis ir tevī pašā...
 dadzitis  2009-04-11 13:29 
Patīk!!!
 papele13  2009-04-11 14:36 
...patiesi teikts!!
 anina  2009-04-11 15:25 
Patiesi vārdi, ka viņsaules dzīvi šai saulē veidojam...:))
 gaja  2009-04-11 17:57 
...nu ja...-Tavaa interpretaacijaa-it zinamas lietas...-Viena Patiesiiba...-Viena
Visiem.
 klusaisMiileetaajs  2009-04-11 19:47 
Kādas ziepes esi sastrādājis? :))
 assortina  2009-04-11 20:11 
Grēkot ir cilvēcīgi!! Arī kļūdīties un sākt visu no sākuma! Un nekad nevar zināt, kur
ir labāk - gan elle, gan paradīze ir mūsos!!
Labs dzejs!!
 tavssargs  2009-04-12 20:17 
Turies, vecais!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?