ceļš

1
mēs dzīvojam abi kā vienā ielā
es labāk braucu ar autobusu
kur tavas pilsētas šoseja lielā
un Vienības gatve savieno puses

vilciens ir palicis
citai dzīvei neatņemamā daļā
tālaika cerībās
vilcieniem gaisma zaļā


2
ir atkal šis ceļš gandrīz tukšā autobusā
virs galvas mūzika
neplēšot pušu
manu dvēseles stāvokli cerīgi apcerīgu
manu mieru un sapratni
manu perspektīvu

aiz loga
pelēku slapju ūdeņu pārpilnība
tas līst un līst savā debesu uzbāzībā
zeme atsakās pieņemt
neiesūc sastingst
ledus cieta un auksta paliekot saspringst
vienīgo gaišumu
dažs bērziņš tievs uzšvīko
par maz man ar to

vien mūzika mierīga
ieplūst gaišumā manā
lai viscaur iekļautu
cerīgā skanēšanā
caur atverēm griestos
pār mani
noskaņas līst
kā dziesmā viss notiek
septītajās
tajās
debesīs