Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
neredzot, nedzirdot.. saapiigai nakotnei sewi pardodot
paar dreboshaam luupaam
un maldiigi nejuutiigaam rokaam mirstoshaas domas peec dziiviibas, peec citu buutnju bijiibas palaidaam.. ticot,ka paartapsim.. paaris atbriivotu zilbju un paaris koncentreetu teikumu deelj melojam.. cik vien klusi un nemanaami varam pashi sev.. nesaudziigi un pacietiigi iestaastam iespeejamo varbuutiibu kropljojam.. dziivi jauniem, sveshos vardos rastiem standartiem pielaagojam, savas ceriibas nesaskatam, baidaamies un saraustiiti elpojam, izciesham.. skanjas izdvesham, taam ne par matu neticam, saapes noliedzam un pie katras ceriibas kjeramies.. naakotni noliedzam, mirklim mokamies, sasodiitam mirklim.. saapes acu priekshaa atstaajot, valjaa no taam netixim! tik ik pa mirklim redzeesim vaardus,kurus nepaudaam, it kaa izdzeesaam.. apslaapeejaam.. gaidot, cerot un viljoties.. parcieshot un no jauna.. savaa pasaulee cic citam vietas ieraadot.. naivi cerot,ka pildiisim, tukshumu, ko reiz tik brashi par dziivi nosaucaam!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|