Akmeņu dārzā

Starp akmeņiem sev izlauzuši ceļu,
Ar acīm, kuras sauli izstaro,
Mums krokusiņu bariņš pretī smejas,
Pat kamenes un bites mana to.

Ik zieds mums dāvā savu aromātu,
Sniedz prieku acīm krāsu salikums,
Mēs manām akmeņus, kas izrotāti...
Vai pelēki tie skatu saista mums?

Skaists akmens tikai aizņem kādu vietu,
Skaists zieds par elku medus bitēm kļūst,
Cik jauki, ka var gūt no viņiem prieku,
Bet viņi mūsu mīlestību gūst.