Kad ir ceriiba, kur reiz aizlido veejaa..... :)

Lai arii nezinu kas notiks naakamgad,
Ar Tevi man bija tik labi kaa veel nekad!
Viss bija ljoti jauki, labi,
Kad kopaa staigaajaam Mees abi,
Tev blakus nebiju es liex,
Bet redzot mani Tev bija priex,
Mees kopaa ilgu laiku pavadiijaam,
Pat skolas izlaidumu sagaidiijaam,
Un no sirds man zheel ir taa,
Ka no taa kas bijis nav it nekaa:(
Kas bijis, bijis, jo nav vairs tas,
Vien paari palikushas tikai atminjas,
Manas ceriibas tik pazuud veejaa,
Un zaudeejuma ruugtums iepluust sejaa,
Vairs prieka nebuus no shiis vasaras,
Vien palix aciis skumju asaras,
Un piemineeju es to vienaa raxtaa,
Kad guleesim Mees karierinja krastaa,
Es Tevi miilji sildiishu pie sava saana,
Jo izraadaas ka dziive Muus tik maana,
Un nebuus taa kaa teicu es,
Jo abiem prieka nav kad kopaa esam Mees,
Tik Tevi gribeeju es sargaat, miileet, sildiit,
Un it visu biju gatavs Tavaa priekshaa pildiit,
Un galu galaa naakas man no visa shitaa ciest,
Jo nedriikstu Tev sevi miileet spiest,
Es deelj Tevis itin visu izdariitu,
Un nepiedotu sev, ja kaads Tev paari nodariitu,
Gribu veelreiz paskatiities Tavaas aciis skaistaas,
Uz mirkli atkal sajust luupas Tavas maigaas,
Kaa buus? Shii nezinja vien mani tirdii,
Bet veel aizvien Tu miiti manaa sirdii,
Ikreiz kad esmu vienatnee-
Es saprotu cik daudz Tu man noziimee!