kad balsis atkal neliek mieru...

autors: SabineOnMars [dzejoļi]

No pagātnes atskan balss,
Kas mani tālumā sauc.
Tai ir kaut kas savs
Kas it kā tālumā kauc.

Un atlido savādi tēli,
Kas tā kā dejo un smej.
Bet beigās tie izrādās lēti,
Tie tikai tukšu ūdeni lej.

Bet balss joprojām skan,
Joprojām sauc un sauc.
Tā jau ausīs dun man,
Un pavisam neslēpti kauc.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2009-04-07 18:00
Vai tad atceries iepriekšējo dzīvi?
klusaisMiileetaajs	2009-04-07 19:12
Tev tie tēli laikam no bērnudārza laikiem atlaižas, ja jau tādi bezjēgas un kauc visu laiku. :)))
assortina	2009-04-07 20:51
Ar balsīm vajag cīnīties! Parunā ar viņām - varbūt pārdomās un liks Tevi mierā!!
Vejslota	2009-04-07 22:09
Man patika assortinas ieteikums! :D
tavssargs	2009-04-07 23:38
Tevi drīz iesauks armijā.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!