Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

gudrais un trulais

Gudrs cilvēks dzīvo sisrnīgi,taisni,
pie zemes nepiespiesti.
Gudram cilvēkam ir augstākas debesis,
gaišam cilvēkam - augstāki griesti.
Gudram cilvēkam ir taisnāki ceļi,
gaišam - nav tumšu nakšu.
Trulais iet līkumoti,
caur pieri glūnēdams,
zagšus.
Gudram cilvēkam rīta zvaigzne
pašam pirmajam uzlec sejā.
Trulais pa tumšām šķērsielām
ar savu ļaunumu vēl ilgi slajā.
Gudrais cilvēks mīl zemi
un debesu zīmes lasa.
Trulais atkal apmaldījies,
noteku caurulei ceļu prasa.
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2009-04-07 18:27 
Sapratu zemtekstu.Paldies. Tas gudrais esmu es,tas otrs klM.
 Vejslota  2009-04-07 18:58 
KOntrasti spēcīgi. Man gan negribētos, ka trulais ir tik melns...
 lapsaacijs_albiins  2009-04-07 19:20 
plp :DDDDDDDDD
 klusaisMiileetaajs  2009-04-07 19:23 
Nē, PLP! Tu esi tas turlajs! :)))
 assortina  2009-04-07 20:34 
Galējību dzejs! Viss nav tikai balts vai melns!!
 malva  2009-04-08 01:04 
`.. ceļu veido tikai gudrība kopā ar līdzcietību,` teica Dalailama
 Burve77  2009-04-09 00:36 
piekrītu assortinai. Un ceļš, pa kuru brauc gudrais un trulais, ir tikpat līkumots kā
vienam, tā otram. Un trulie nebūt neiet tikai pa tumšām šķērsielām, bet bieži vien
lepnos limuzīnos brauc pa galveno ielu.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?