Aiz trejdeviņiem kalniem?

Saules staros šī pasaka vīta,
Par princi un princesi tā uzrakstīta.
Viņi satikās saulrietā jūras krastā
Vasaras vakarā mazliet neparastā.

Klusi šalc jūra un putni dzied,
Sārta saule aiz apvāršņa riet.
Smaids,glāsts,kāds pieskāriens maigs...
Šajā brīdī šķiet apstājies laiks...

Tu mans princis,es-princese tava,
Kaut mums nepieder vientuļa sala,
Kaut tikāmies pilsētā,ne jūras krastā,
Mums pieder laime-citu neatrastā.

Glāsta viļņi smiltīs jūrmalas oļus,
Naksnīgā pilsētā dzird klusus soļus.
Divās pasaulēs divas dzīves rit...
Laimes pulkstenis jau sit divpadsmit...