pļavas drīz zels...

Miglas piles zaros lāso,
drīz tās tvaikos un debesīs celsies.
Aizelsies suņuks joņo pa lauku -
ausis noļekušas.
Tā viņam rīta procedūra
zem gaismas dušas.
Pavasaris visu tik trauli krāso:
pļavas drīz zels
un aizrausies ar savu sūtību.
Asns nejūt zelšanas grūtību.
Kopš piedzimšanas,kopš jaunības,
kopš pasaulē nākšanas
es pavasara darbus sev plecos jūtu.
Tas nav man par grūtu.
Jūtu dzīvības svētumu
arī savos sapņos.
Aizrāvusies ar plaukuma steigu,
dienu virknējumam neredzu beigu:
o,pavasara dzīvība jaukā,
esmu ar Tevi uz brīdi saplūdusi
telpā un laikā....