Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tev.

Cauri ciematiem un laukiem,
Pāri maziem zemes strautiem.
Ārpus sastiklotiem skatiem,
Ikdienai un rutinētiem ratiem.

Manas domas trauc pie tevis,
Tavu tēlu tēli tver.
Vēlos iegrimt tajā brīdī,
Kad man dzīvē nāci tu.

Katra kustība un žesti,
Atmiņās tiek restaurēti.
Tavas lielās dziļās acis,
Mirdzumu pār dvēs’li kais.

Mana sirds, tad nevar klusēt,
Atklāti grib tevi mīlēt.
Klātbūtnē tev matus glāstīt,
Patiesībā visu teikt.

Tavus brīvos smieklu plūdus,
Pārtver acu mirdzums dziļš.
Tava balss pār ziediem pļavā,
Manās ausīs skanēt skan.

Manas dzīves lielā laime,
Iedvesma un atspaids maigs.
Apburts atmiņās es stāvu,
Tikai tevis vairāk nav.

Rūgtums pārņem visu stāvu,
Asaras pār vaigiem rit.
Nekad tevi neredzēšu,
Guli saldi mīļais draugs.
Viedokļi par dzejoli
 hefny  2009-04-01 22:59 
jā-pavasarī reizēm sāp vairāk.Laiks dziedē visu-un paliek skaistais,labais-tā ir
pārlaicīgs.
 klusaisMiileetaajs  2009-04-01 23:31 
Nu, bļin..! :((
 Vejslota  2009-04-02 10:23 
Atceroties iepriekšējo darbu, šinī, 6. rindiņā tautas dzejnieks jau ievingrinās tāda
dzejoļa radīšanā, kur tagad visi vārdi sāksies ar burtu "t"... :)
 straume22  2009-04-02 10:25 
Pirmo reizi lasot-aizķēra,(sāku iedomāties kapu kopiņu)Otro reizi lasu-jau raudu.Labs
veltījums.
 Niikka  2009-04-02 16:00 
Fantastiski!
 pixxy  2009-05-02 21:34 
skaisti vārdi, patiešām labs veltījums..=)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?