Nakts, Vējš un Pilsēta

Tik, tik, cik jautā vējš manos matos,
Kad ejam mēs pastaigā pavasara naktī,
To saku es tev naksnīgā pilsēta mana,
Kur dzimuši sapņi un teikas.
Kad meklēju eju uz rītu,
Jo pilsētā līst, bet pagalmā tavā spīd gaisma.
Tu bērnības pasakas lasi, lai aizmigtu klusi,
Un veidotu pusi no pasaules dzīves.
Es no rīta skūpstīju tevi, bet vakarā tu mani,
Vai grēkojām mēs, ja nevar atrast, ko kopēju,
Kas saistītu mūs ar naksnīgo pilsētas vēju...