pa divi

Mākoņi skrien,
un Tu jūties
kā pacelts gaisā.
No Tavas bērnības
pumpuri raisās,
tie pretī saulei tiecas aizvien.
Garām saulei skrien
mākoņi - reizēm vientuļie,domīgie,
tad tie grūstās baros.
Visklusāk slīd mākoņi pāros -
piekļāvušies viens otram,
sadevušies rokās.
Tiem negulētas naktis
un okeānus pārlaist sokas,
jo viņus tur kopā
debesu rokas.