Pasaule ir mūsu tirgus

Tur vientuļā dzīvoklī ir palikusi sieviete,
Daudzi viņu uzskata par dievieti,
Ko domāt man, ja meklēju es sapni,
Tu gribēsi zināt kādu? Un kas esmu?
Es zirgs ar noliektu galvu, kam nepatīk,
Kad glāsta spalvu un padzerties dod.
Šeit visi mēs vienādi - ģeniāli un nievāti,
Bet skrienam mēs dažādi pa dzīvi kā uteni,
Lai paķertu, ko lētu apgāžot kaimiņa sētu,
Kur pabijusi mūsu sieviete, kam vārds ir Marija.