uzacis

autors: Haijama [dzejoļi]

sudrabpelēka migla kā mani mati
pāri tavam vakaram
tu posies šurp es novecoju
un vairs neatšķiru sejas

viņi pūļiem plūst man garām dzelmainiem bikliem svelošiem pazemīgiem smīnīgiem un gudriem skatieniem nepieskardamies nesaskardamies visi tik nodevīgi sveši visiem spārni pār acīm un sudraba miglas pievilgusi krēslā mirdzoša āda

es neatšķiru sejas
lūdzu iezīmē uzacis ar ogli
kad izej no mājām

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
hefny	2009-03-28 21:22
Tiešām labs. Patika.
assortina	2009-03-28 22:25
Ļoti interesants un savdabīgs!
malva	2009-03-28 23:52
tāda miglas maiga bezcerība (neskaidrība) :) kad migla nokrīt, viss taču tik skaidrs. un skaists
Plaanpraatinjsh	2009-03-29 14:49
"...Kausus...Nerunājiet vairs! ...Kausus...Ātrāk! Es novecoju." O.Heijams(Haijams)
Vejslota	2009-03-29 15:39
Neatšķiru sejas... Sirds atšķirs, easy... :))
klusaisMiileetaajs	2009-03-29 16:29
Lūpas arī vajag uzpervēt! :)))
Haijama	2009-03-29 20:03
arī ar ogli? :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!