sērā nakts

tā nebij diena labākā
klusumā dusmas dzima
dusmās domas klīda bezvējā
nakts atnesa vēju, lietu un asaras
mēnessgaismas tumšajā logā
mīlestībā sāpošā sirds kauca
kaimiņu suņi gaudoja šai naktī sērajā
nesolot rītu līksmāku
cerība aizklīda suņu gaudām līdzi
nakts patur šo vēsmu svētumā
suņu gaudās mēmi koki līdzi kauca
atņemot naktij klusumu
sniedzot, dāvinot bailes visiem