Pie omes

Omīt,paņem klēpī atkal mani
Pabužini matus
Nu,nerājies
Tas krējumiņš netīšām izlija
Omīt,Tu skaistus stāstus zini
Vai atceries,kā reiz stāstīji
Nu par tām skudriņām čaklajām
Nu pastāsti atkal
Tu saki-no stāstiem jāmācās esot
Bet vai tad es nečakla esmu
Redz kā konfektītes glīti turziņā beru
Redz,kā tās centīgi skaitīt skaitu
Omīt,Tu gan visčaklākā esi
Kā Tavas adītās zeķes man tagad pēdiņas silda
Un cik aši Tevi ceptie pīrāgi man puncīti pilda
Ai,omīt,kā es Tevi mīlu
Tu smejies
Bet zini,smejoties Tu kā pasaku feja man liecies
Omīt,sacentīsimies?
Kurai ātrāk puķīte uzdīgs?
Es zinu,Tu mani uzveiksi
Un par uzvaru es Tev skaistākos ziedus uzzīmēšu.