Atkal tu?

autors: Muuza13 [dzejoļi]

Nu, ko dauzies?
Neredzi - durvis ciet.
Un pat gaisma nedeg.
Un tev nav jāzin, ka esmu
ieritinājusies zem segas.
Maskējos.
Un laizu brūces.
Nenāc.
Dzirdi - nenāc!
Es nākšu ārā tikai tad,
kad atkal man būs spārni.
Un lidošu pāri tev...
...bet tu jau mani neredzēsi,
jo tavs skatiens
kā vienmēr vērsts uz zemi...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
tavssargs	2009-03-24 07:03
Ne viens viens ir mēģinājis sev laizīt, bet vislabāk tomēr, ja kāds cits laiza. Un tavu aviācijas apņirgšanu es galīgi nesaprotu.
netaakaavisi	2009-03-24 07:37
a man patīk..:)
Vejslota	2009-03-24 07:40
Nezinu, ko teikt. Smags stāvoklis attēlots.
kurpiite_	2009-03-24 08:41
padauzi pretī, asuma nekāda!!:((
Muuza13	2009-03-24 09:31
Labi ir jau tas, ka dzejolis jūs nav atstājis vienaldzigus. Ko labāk - rakstīt dzeju vai iet pie gudra psihologa, lai parunātos... abos gadījumos process vienāds... manuprāt...
ZARNU_MAISS	2009-03-24 09:31
Jā,tas es gan! Mans sanitārs gatavs sākt procedūru.
Muuza13	2009-03-24 09:44
ZARNU_MAISSa komentāri kā parasti mani neatstāj vienaldzīgu.......
bachs	2009-03-24 10:07
Kam rāpot lemts - nekad nelidos.... Jānoņem nolemtības nasta. Jaunus spārnus tev cerība dos. Sapurini sevi! un basta!
bachs	2009-03-24 10:09
labs:)
Naktsvijole_es	2009-03-24 10:16
tu to vari...lidot...Labs..:)
assortina	2009-03-24 21:34
Interesants dzejs!
Burve77	2009-03-26 01:25
viņa skatiens nepavisam nav vērsts uz zemi.Viņš vnk skatās tai CAURI:))
Muuza13	2009-03-26 10:23
Burve77 taisnība - cauri kā tukšai vietai

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!