Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Nepaklausīgs dzejnieks armijā
Pie mums atnāca dienēt kāds izlaidīgs dzejnieks.
Nu, kāds viņš tur dzejnieks, ja uzvārdā Zvejnieks! Viņš sākuma lielījās, ka izcilnieks sportā, Sāncenšu tam neesot tenisa kortā. Vārsmoja Zvejnieks par skuķiem un seksiem, Par saulrietu, mīlu un dažādiem kēksiem. Apriebās virsniekiem klausīties teļu, Sūtīja dzejnieku remontēt ceļu. Vakarā lika izmazgāt podu, Bet šis to uztvēra kā briesmīgu sodu. - „Es,- smēja viņš,- „ bļē, lai sili šo tīru? Pameklē citu - dumjāku vīru!” Saskaitās seržants un lika pa tauri, Dzejnieks krita un sasita pauri. Cēlās augšā dusmīgs kā suns, Pakausī rādījās pamatīgs puns. Seržantam virsū metās kā traktors, Bet cīņu šķīra pavisam cits faktors - Pirms armijas seržants bokseris bija, Stiprs un rūdīts kā tērauda sija. Atkal dzejnieks gar zemi krita, Atkal pret betonu galvu sita. Visiem tā diena atmiņā palika, Kārtību rotā pa plauktiem salika. Lūk, tā!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|