Kā senāk

autors: veeju_raganinja [dzejoļi]

Palūkojies uz mani,
šī seja lūdz:
-Nāc,skriesimies atkal
Nu tur,līdz tai liepai,
Kur savus skūpstus slēpām
Kur savas sirdis iegravējām
Nu nāc,vai atceries
Mēs tak paslēpes spēlējām
Un vienmēr viens otru atradām
Vai aizmirsi?
Mēs tak mīlējām
Visu pasauli mīlējām
Ļauj atrast sevi
Es skaitīšu līdz simtam
Spēlēsimies kā senāk,
Kad jauni vēl bijām
Bet šī seja-grumbām izvagota
Tik vienu lūdz:
-Nāc līdz,mēs spēlēsimies citās pļavās...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
sekspiirs15	2009-03-21 22:21
izdevies, vai senciisiem?
veeju_raganinja	2009-03-21 22:41
veltījums...
kwazimorda	2009-03-21 23:09
Ar kādu veci esi bijusi sapinusies,ja pati vēl tik jauna? :) Atvainojos.
assortina	2009-03-21 23:40
Visu cieņu veltījumam!!
kurpiite_	2009-03-22 07:38
jaukas paslēpes..:)
Vejslota	2009-03-22 08:30
Skaistas atmiņas un reālā šodiena... Aizrāva. :))
klusaisMiileetaajs	2009-03-22 08:45
Par mani, par mani raganiņa raksta... :(
sarma7	2009-03-22 09:04
..:)
veeju_raganinja	2009-03-22 09:30
KlM,par ko gan citu-tik par Tevi:D
veeju_raganinja	2009-03-22 09:31
kwazimorda,tas tak par mani nav,tas par KlM-viņš bija iedvesmas avots:DDDDD
kwazimorda	2009-03-22 11:11
Es jau tā arī padomāju...;))))
tavssargs	2009-03-22 11:12
Laikam kāds atvaļināts ģenerālis būs bijis tavs bērnības draugs.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!