Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
tā smarža
man pieklīst tā smarža
kas tālumā rāma un cēla kā burbuļi izpeld no sengrieķu vāzēm re, mimozu priekškaru verot uz dūmainām pērlēm izšūtās grīdas zied kariatīdes kā elpa caur citronmelisas švīkstošiem glāstiem un aprikozēm un smiekliem aiz smagnējo vēdekļu dūnām tā iemaldās amforā vijīgā, brūnā kā pēdējā lāse no niagāras līdz pēdu kailajiem nospiedumiem uz krātera tunguskas ārēs un tikai papagaiļi un čurkstes man nejautā dzimšanas gadu un dimensiju, kur mīti tā smarža, kas nolīst ar musonu lietiem un naktīs kā avots no pazemes laužas man dāvina rītus 18.03.2009.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|