mēs esmu...

vai dzirdi
mūsu daudzās balsis
uz skatuves lielās
šai viena aktiera teātrī?
bet savijušās elpas
mana gadsimtu miega klusajās ielās?
tev negribas ticēt...
tu klaušini mani
un jautā
atrautu vārdu druskām.

mēs taču vesels viens...
...mēness atspulgs
daudzstūrainajā stiklā.
... lietus pile
savā daudzveidībā slapjā.
...stāsts,
kas raibs
no līdzenām burtu rindām,
...izelpa viena,
kas sabirusi atomos.

vēl netici? bailes?
es esmu pūlis?!
atmet šos murgus!...
ir mūsu liktenis – necīnīties
par tavu
nenovērtējamo dvēseli.
lai...
tā viena vienīgā Dieva daļa,
tikpat vienīga
kāds tu pats.

mūsu daļa –
laistīties
visās varavīksnes krāsās
vienā trīcošā rasas pilienā.
mūsu rūpes –
tik nevienādi,
daudzveidīgi,
neaptverami
un nesaskaitāmi
būt.