Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
TU TĀ NEDOMĀ....
Varbūt?Tev bijis bieži padomāt!
Ka skarbuma par daudz man dabā, Un nemāku es nopietni pat parunāt, Un negrib*plaukstas glāstus glabāt.. Bet Tu jau pati zini tagad labāk,- No kā tas skarbums manā sirdī krājās, Un nebij*ne nodevēju un ieguvēju klāt.. Bij*prieki,čalas viss kā citās -mājās.. Un paraugies uz rokām savām pati, Tās izvagotas rētām krustu škērsām -Bet Tavas prata glāstus saglabāt, Un Tavas visas dzīves steigā nezaudēti Un tāpēc mana daba tagad tāda, Ka Tavām maigām sastrādātām rokām. Kam skarba skaistuma tik daudz ir klāt, Kā viesuļvētrās pārcietušam kokam.. Un siltuma sirds Tava glabā daudz, Bet ja neviens par visu to Tev nepateiks paldies. Ar patiesiem un skaidriem vārdiem nepasacīs.. -Es atnākšu,-tik tāpēc nesāc domās mani rāt! Un nostāšos Tev pretī!Tu cieši ieskaties man acīs!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|