Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
sargaties, mīļās....
Ar greizsirdības žulti nesajaukta
Ja mīlestība nāktu. Par sievieti laimīgāko sevi sauktu. Ja skaistam,jaunam,jautram, Ir jābūt mīļākam,lai valdzinātu, Un tikumībā cēlam, Gan drosmīgam,gan kautram, Ar jauku runu,paražām un prātu, Un savās jūtās kvēlam, Tad mani aplaimojis liktens vēlams, Jo mīlestības mākta, Es skatu viņā tikumus šos plaukstam. Bet redzot citas sievietes, Kas gudrībā no manis neatstājas, Es drebu aklās bailēs, Un bīstos viņu naivu. Var cita iekārot - es iedomājos - To,kura mīlas gaile Ceļ mani svētlaimības augstā smailē, Un tāpēc,bažu māktai, Ar nopūtām man mīlas tīksme jaukta. Ja uzticībā vienlīdz Cēls būtu mīļais mans kā citā ziņā, Bez greizsirdības sīkas Tad mīlai ceļš būs iemīts. Bet mīlētāju vieglais prāts man miņā, Jo citām neapnīkas Sev pievilt jaunekli,kas iepatīkas. Šo šaubu nenomākto Ir diezgan,lai es nāvei pretim trauktu. Un,dievu piesaukdama, Es brīdinu ik sievieti,lai sargās Tā atņemt manu laimi, Man mīļo atvildama. Jo katru sitīs atriebība bargā Un mani lāsti,zaimi, kas mīļo vilinās ar skatiem glaimiem. Kaut posts pār mani nāktu, Pēc rūgtas atmaksas es tomēr sauktu!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|