zaļā svītriņa

nekā cita vairs nav
tikai sexodroms oranžais istabas vidū
dreboši pirksti
mēģina atknibināt
mana krūštura āķīšus
es vairs neatšķiru
vai tava mašīna
ir 4x4 vai taisnstūra
tūkstoš aitas blēj ziņās
ir tikai divas
no kurām viena ir evakuēta
es čūkstu kā pletīzeris
kad būšu skaidrā prātā
varbūt ka palabošu
tas ir brīnišķīgi ko tu dari
mēs stāvam aiz durvīm
paliek vēsi zābaki pirkstgalos
atslēgas neatrodamas
dators pārvērties par televizoru
mammas acīs
brienam gar ķirsi
zem sniega ir agrās zemenes
pussaplēsts šķūnis zobu redeles rāda
tur divus gadus
nogāzusies plūme kāda
baltais grimonis izpleties
viņa šībrīža domas uz seksu vien balstās
zaļa svītriņa uz tava elkoņa
ir daļa no mana dzejoļa
nolaužu dobē stiebru un rakstu sniegā
tu stāvi blakus pozā liegā
pirmoreiz mūžā tik ļoti smējos
bet varbūt neatceros un meloju

14.03.2009.