par.

mākoņu silueti

pamazām otas kalst
sapnī liek sevi zīmēt kā
pāreģi gariem auskariem
kas šķetina likteņstīgas
kā eposs pie ķermeņa krustcelēm

tās nav mākoņu zīmēs
nav domāts latviskošanai
tāds cikls kad cīnies
ar zirgu uz zirga
kad ielas šķērso pārtraukti likteņi
un karstums nolīst līdzīgi rumam
kā sieviete zelta auskariem