Atmiņas par medībām.

Klēpja kucītei stāstīja medību seters;
-"Ak,kā seskus un zaķus mēs dzenājām,
Pa pasara salnu,gan upē pret straumi,
Kā abi uz rubeņiem gājām un teteriem,
Tika vizbulītes,naktvijoles smaržots..
Tagad varu apreibt no atmiņām senajām!
Un kā mēs kopīgi medījumu abi dalījām,
Neatgriest!dienas,ar burvīgām medībām..

Teic kucīte,"Pedigripal"gremojot kāri;
"Eh,ja abi reiz kopā mēs pabūtu,-
Maz no zvēriņien kas paliktu pāri,
Klēpjus vizbuļu,naksvījoļu pieplūktu,
Labi būtu!,"ja spalvu sirma sarma neklātu,
Un pat lācis,meža varonis-infarktu dabūtu!"..